Floutings varētu būt baiss

Floutings ir unikāla pieredze, kuras laikā tiek pilnībā atbrīvots ķermenis un prāts. Šī ir procedūra, ko mēdz saukt par iedarbīgu un dziļu meditāciju. Tu ienāc izolētā telpā, kuras sienas tevi nošķir no ārējās pasaules – telpa ir skaņas un gaismas necaurlaidīga. Tev priekšā pavērsies skats ar 30cm seklu baseinu, kur arī norisinās floutēšana.

Baseinā esošais ūdens ir piecas reizes blīvāks nekā jūras ūdens. Tieši tas ir galvenais faktors, kāpēc tu spēsi noturēties virs ūdens un izbaudīt floutingu jeb bezsvara stāvokli. Ūdens tiks pielāgots ķermeņa temperatūrai un tajā izšķīdinātie sāļi parūpēsies par muskuļu atslābšanu. Viss iepriekš uzkrātais stress un spriedze būs kā nebijusi. Vairāk par to, kas ir floutings un kādas ir tā priekšrocības, lasi rakstā Floutings - kas tas ir un kāpēc izmēģināt.

Taču, ja nu mirklī, kad tu iekāp baseinā, saproti, ka stress tikai sākas? Nomierinošas procedūras vietā esi saņēmis papildus uztraukumu un bažas. Šis scenārijs varētu būt zināms cilvēkiem, kas baidās no noslēgtas telpas. Šīs bailes sauc par klaustrofobiju. Šajā rakstā lasi par to, kas ir klaustrofobija, kā tā izpaužas ikdienā un vai tā iespējama floutinga laikā.

Kas ir klaustrofobija?

Pēc definīcijas klaustrofobija ir bailes no šaurām un/vai slēgtām telpām. Kā jau jebkuras racionālas vai ne tik racionālas bailes - tās tomēr ir un paliek bailes. Turklāt to intensiāte katram var atšķirties individuāli. Iespējams, vienam cilvēkam būs nepatīkami pārvietoties ar liftu un lielāku sirdsmieru dos izvēle kāpt pa kāpnēm. Taču citam klaustrofobija var izpausties daudz tiešāk un diskomfortu var radīt pat atrašanās savā istabā ar slēgtām durvīm vai starp starp cilvēku pūli.

Galvenie simptomi iekļauj sajūtu, ka esi ieslēgts kādā telpā un nespēj tikt projām. Daudzi šo sajūtu apraksta kā spiedošu - šķiet, ka sienas tuvojas un izbēgt no tām nav iespējams. Esot šādā baiļu stāvoklī, šīs sajūtas vairs nav vien prātā, bet izpaužas arī caur ķermeni. Iespējama svīšana, elpas trūkums, panikas lēkmes, galvas reiboņi, slikta dūša u.c. simptomi.

Kā klaustrofobija ietekmē ikdienu?

Vēl joprojām nav pārliecinošu pētījumu un atklājumu par to, kur īsti rodas klaustrofobija un kas to ietekmē. Tiek spekulēts, ka iemesls šīm bailēm varētu būt bērnības trauma un stress. Citi uzskata, ka bailes no slēgtas telpas varētu būt evolūcijas gaitā izveidojies aizsargmehānisms, kas balstīts uz izdzīvošanu.

Klaustrofobija, tāpat kā daudzas citas bailes, spēj ievērojami ierobežot tavu dzīvi. Ieciklējoties uz to, nereti nākas pieņemt vienkāršākas izvēles, palaist garām dažādus notikumus un pārstāt riskēt. Īpaši izaicinoši ir ceļot ar šīm bailēm. Atrašanās lidmašīnā jau vien spēj būt satraucoša, nemaz neņemot vērā cilvēku rindas un pārpildītās telpas. Vilcienā, savukārt, katram ceļotājam ir gana atvēlētas vietas un ir iespēja pastaigāt apkārt, taču ceļošana ar vilcienu aizņem krietni ilgāku laiku nekā lidmašīnas lidojums. Šis ir tikai viens piemērs ar ko nākas sastapties cilvēkeim ar klaustrofobiju.

Taču ar bailēm iespējams cīnīties – arī ar klaustrofobiju.

Klaustrofobijas izjūtas floutinga laikā

Floutings ir ūdens procedūra, kas nereti spēj sagādāt satraukumu ienākot speciāli aprīkotajā istaā vien. Tagad, kad esam noskaidrojuši, kas ir klaustrofobija, ir skaidrs, ka šīs bailes var tikt sastaptas ikdienā – arī floutingā.

Floutinga procedūra notiek baseinā ar vāku, tas ir vienkāršākais veids kā to izskaidrot. Tā ir gana noslēgta telpa, taču tā veidota tieši relaksācijas iemesla pēc. Kad iekāp ar ūdeni piepildītajā baseinā, tu jūti silto ūdeni un pacelšanās sensāciju. Kad ķermenis pierod pie ūdens temperatūras, tad sajūtas ir gluži kā atrodoties bezsvara stāvoklī. Šīs procedūras mērķis ir atbrīvot prātu, relaksēt ķermeni un atjaunot zudušo enerģiju.

Daudzi floutinga laikā izvēlas atslēgties no visa pasaules trokšņa un uzmanības novēršanas ar nesvarīgām blakus lietā. Floutinga baseina klusums atstāj tevi ar savām domām vien, kas palīdz ieslīgt dziļā meditācijā. Taču, ja doma par slēgtu telpu tevi biedē, ir veidi kā censties šīs bailes apslāpēt. Pirmkārt jāatceras, ka šī procedūra tiek uzraudzīta un tā jāveic pie nozares speciālistiem. Jāpatur prātā – ņemot vērā, ka šīs bailes veidojas tieši zemapziņā –, ka no floutinga tu vari vienīgi iegūt pozitīvas sajūtas, kas ievērojami palīdzēs tavam ķermenim atkopties un sajusties labāk.

Otrkārt, vērts atcerēties, ka visas procedūras laikā tu esi pilnīgā kontrolē. Jebkurā brīdī, kad sajūties nekomfortabli, tu vari izkāpt ārā no baseina. Vēl viena lieta, kas varētu palīdzēt pāvarēt šīs bailes, ir mūzika. Procedūrai uzsākoties, ir iespējams ieslēgt nomierinošu mūziku, kas daudziem ir palīdzējis atbrīvoties. Turklāt pēc 10–15 minūtēm šī mūzika pieklust un lēnām pārtop par klusumu, lai palīdzētu tev koncentrēties uz savām domām un sajūtām. Tieši tajā mirklī tu atbrīvojies no bailēm, jo esi jau pieradis pie bezsvara stāvokļa un telpas, kurā atrodies. Tad arī sākās īstā floutēšanas pieredze un visas tās priekšrocības.

Floutings sākotnēji var šķist baiss, taču šī procedūra ir ieteicama ikvienam. Turklāt no tās noteikti nevajadzētu atteikties klaustrofobijas dēļ. Ja esi kaut nedaudz pārliecināts par to, ka spēsi pārvarēt bailes, tad noteikti dari to. Floutings ir lieliska procedūra, kas jāizmēģina katram un pat ja tev ir klaustrofobija, šī procedūra var izvērsties par baudāmu atpūtu vien ar pāris prāta trikiem

Labākais veids, kā dabūt adrenalīnu

Ir pāris labi veidi, kā dabūt adrenalīnu - ar to domāju izbaudīt asas izjūtas, tajā pašā laikā esot drošībā.

Karuseļi

Mums gan Latvijā nav pārāk daudz vietas, kur izbaudīt amerikāņu kalniņus, bet ir vairākas vietas, kur var izbaudīt dažādas atsevišķas aktivitātes - katapultas, lidojumus, kritienus u.c.. Protams, ir iespēja gaidīt, kad atbrauks kādi ceļojošie karuseļi, kuriem parasti ir kāds īpašs piedāvājums adrenalīna devas ceienītājiem

Dažādi lidojumi

Viens no pieejamākajiem un cenas ziņā ne tas dārgākais piedzīvojums ir lidojums ar deltaplānu. Darot to pirmo reizi ir liela neziņa, kas būs, kā būs, tāpēc ir neliels satraukums. Tad pacelšanās, pirmie manevri un pilots jautā - gribas ko trakāku? Tad ir iespēja izvēlēties - mesties iekšā nezināmajā, vai baudīt līganu lidojumu? Lidojumu ar deltaplānu var ērti un bez liekas reģistrēšanās iegādāties FromMe dāvanu servisā Lidojums ar deltaplānu.

Ir protams arī citi gana atraktīvi lidošanas veidi - citi pierīgāki, citi aktīvāki. Labs apkopojums par dažādām lidojumu iespējām ir blogā Gribu Lidot.

 


Kā ir izmēģināt kalnu slēpošanu 35 gados

35 gados izmēģināt kalnu slēpošanu

Dzīvē gadās sastapt visādus dīvainīšus. Atšķirībā no Padomju laikiem, kuros piedzima šī stāstiņa varone, mūsdienās iespējas šķiet neierobežotas. Turklāt dzīvojot zināmā vidē var sāk šķist, ka visi jau visu ir pamēģinājuši! Tāpēc sastopoties realitātē ar kādu, kas 35 gadu vecumā pirmo reizi velk kājās slaloma zābakus, tiešām sāk likties – nu gan dīvaine… 🤨

Bet viņai tas nelikās dīvaini nemaz. Lieliski apzinoties sava vecuma priekšrocības – bērni jau palieli, pati vēl gana jauna un friša, galva prātīga un dullības joprojām piestāv – viņa skaidrā angļu valodā noskaidroja visu par inventāra nomu, pacēlāja kārtību, bezmaksas bērnu kalniņu, kā arī to, ka instruktors pieejams tikai rīt. Nu nekas. Mājās tak nebrauks.

Pārvietoties ar šitādiem zābakiem vien jau ir kaut kas ekstrēms. Jēziņ, ja kājas paliks veselas, tā būs dienas pirmā uzvara… Otrā dienas uzvara ir aizstumties ar nūjām līdz bērnu pacēlājam. Un uzkāpt uz slīdošās lentes. Labi, ka novērojumi liecina – tā neslīd tik lēni no viņas lielā svara, bet vienkārši ir lēna pati par sevi!

Lente ir galā. Bērni šļūc lejā skaistā slalomā viens pēc otra. Bāc, pats pirmais laikam būtu jāiemācās bremzēt. Slēpes trijstūrītī. Un – mēģinām… Iet tā lieta! Bremzēšana padodas! Hops atpakaļ uz bērnu lentes. Vēlreiz lejā bremzējot. Tagad trešoreiz uz lentes. Varbūt pamēģināt līkumus? Turot slēpes skaistā trijstūrītī, izdodas pagriezties četras reizes. Asinis mutuļo straujāk un drosmes pieplūdums liek pirmoreiz izmantot pacēlāju un uzbraukt līdz ceturtdaļkalna augstumam. Pirmoreiz lejā, skaisti bremzējot, iznāk pieci pagriezieni. Otro reizi seši. Bet redzot, ka viņas kompanjons, kurš ARĪ ŠODIEN UZ SLĒPĒM IR PIRMO REIZI, jau piekto reizi laižas no lielā kalna, neies tak atpalikt – un pacēlājs ar pirmdiennieci dodas kalnā.

Bet tur tak viss izskatās citādāk… Visas trīs nogāzes ir gana stāvas iesācējai. Ko nu? Lejā kaut kā jātiek… Lai iet – sāks ar bremzēšanu… Vai dieniņ! Slīpums šķiet tik liels, ka slēpes nes lejā pat stāvot sāniski! Citi brauc garām viegli kā spalviņas, bet te viena latviešu nepraša mīcās pa kalnu… Dusmīga un skaudīga uz visiem, kam tas padodas tik viegli, it kā viņi ar tiem klumzīgajiem zābakiem jau būtu piedzimuši. Un kāds kaifs no šitā procesa?

Dusmas palīdz! Jo negribas būt vienīgajai neprašai, un tas dod drosmi sākt pagriezienus! Un drusku izdodas! Urrā, laižam augšā otro reizi! Un tagad lejā! Un izdevās! Tagad trešo reizi!

Adrenalīns asinīs laikam drusku izslēdz prātīgumu, un pagriezieni iznāk tik vārgi, ka ātrums pieaug un pieaug, līdz – bac… 🙃 Rokas, kājas veselas. Sniegs gan aiz jakas ticis, mugura slapja un auksta. Un kā lai tiek kājās – slēpes slīd katra uz savu pusi… Protams, neviens nepalīdz, bet slīd garām kā gulbji neglītajam pīlēnam. Bet pīlēnam ir jau 35, un pašapziņa stabila. Turpinām!

Augšā – lejā, augšā – lejā. Katrs pagrieziens liek izjust nelielu lidojuma sajūtu nezināmajā – izdosies skaisti, vai tomēr nē… Bet slaloms arī 35os gados ir apgūstams un dod prieku pašai par sevi, ātrumu un adrenalīna devu asinīs! Līdz pēc stundas, velkot pirmo reizi nost slaloma zābakus, viņa pēkšņi sajūtas viegla kā balerīna. Un priecīga par piedzīvoto!

Un kad jūs pēdējoreiz kaut ko darījāt pirmo reizi?


Adrenalīna deva supervaroņiem

Adrenalīns - supervaroņu eliksīrs

Kas īsti ir Adrenalīns. Adrenalīns jeb epinefrīns ir dabisks hormons un neiromediators, tā ķīmiskais nosaukums ir L-1 (3, 4 dioksifenil) 2 metilaminoetanols (ceru, ka pareizi uzrakstīju). To cilvēka ķermenī izdala virsnieru dziedzeri, kad rodas stresa situācijas. Patiesībā adrenalīnu satur arī daudzi citi orgāni un audi, bet visvairāk tas ir virsnieru serdes daļas audos.

Tas, kāpēc adrenalīns ir tik īpašs un cilvēki to tik labi zina - tas paātrina cilvēka sirdsdarbību, ko var itin labi just. Adrenalīns sašaurina asinsvadus un rada citas izmaiņas orgānu darbībā, tādā veidā palielina cilvēka organisma spējas un kapacitāti  paaugstināta stresa apstākļos.

Izsenis tas bija nepieciešams, lai cilvēks spētu novērst dažādas briesmas. Adrenalīns ir tas, kas cilvēkam spēj iedot supervaroņu spējas - papildus spēku, papildus enerģiju, papildus koncentrēšanās spēju. Tas saistīts ar to, ka adrenalīns paaugstina glikozes līmeni asinīs, veicina glikogēna noārdīšanos līdz pienskābei, kā arī tauku noārdīšanos līdz glicerīnam un taukskābēm, tādā veidā no iekšējiem resursiem dod papildus enerģiju organisma vajadzībām.


Tev ir kāds supervaroņu stāsts?

Ja Tev ir kāds supervaroņu stāsts vai idejas, kā sajusties kā supervaronim, droši padalies ar to. Starp mums ir supervaroņi, kas ikdiena dara īpašas lietas.

Vai Tev ir idejas, kā noķert adrenalīnu un izbaudīt kāda supervaroņa sajūtas? Tādas Tu noteikti uzzināsi šajā blogā.